ES tirdzniecības ministri apspriež 72 miljardu eiro atbildes tarifus ASV precēm

ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs pirmdien Briselē uz ārkārtas sanāksmi sapulcējušos ES tirdzniecības ministrus iepazīstināja ar 72 miljardu eiro vērtu ASV produktu sarakstu, kas tiks iekļauti atriebības tarifu kampaņā, jo Vašingtonas spiediens nedēļas nogalē pastiprinājās ar draudiem ieviest 30% tarifus ES importam, sākot no 1. augusta.

“Mums jābūt gataviem visiem rezultātiem, tostarp, ja nepieciešams, pārdomātiem samērīgiem pasākumiem, lai atjaunotu līdzsvaru mūsu transatlantiskajās attiecībās,” sacīja Šefčovičs, piebilstot: “Šodien Komisija dalās ar dalībvalstīm ar priekšlikumu par otro preču sarakstu, kas veido aptuveni 72 miljardus eiro ASV importa. Tagad tām būs iespēja to apspriest.”

Komisijas ierosinātais saraksts, kas pēc konsultācijām ar ES nozarēm un dalībvalstīm ir samazināts no 95 miljardiem eiro līdz 72 miljardiem eiro, dalībvalstīm vēl ir oficiāli jāpieņem. Tas attiecas uz plašu produktu klāstu, tostarp ASV ražotām lidmašīnām un burbonu.

Pagājušajā sestdienā pēc vairākām nedēļām ilgām sarunām ASV prezidents Donalds Tramps vietnē Truth Social publicēja vēstuli, kas nosūtīta Eiropas Komisijai, draudot noteikt 30% tarifus ES importam, ja līdz 1. augustam netiks panākta vienošanās.

Pagājušajā nedēļā sarunas, šķiet, bija nonākušas noslēguma posmā, jo ES negribīgi piekrita 10% bāzes tarifam savam importam. Joprojām tika apspriesti atsevišķu nozaru atbrīvojumi, ES nodrošinot 0% tarifu lidmašīnām un stiprajiem dzērieniem, kā arī dažus ASV tarifus lauksaimniecības produktiem nedaudz virs 10%.

“Mēs bijām ļoti, ļoti tuvu principiālai vienošanās,” ar nožēlu pauda Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens.

ASV pašlaik ir noteikušas 50% tarifus ES tēraudam un alumīnijam, 25% – automašīnām un 10% visam ES importam.

Pēc ES diplomāta teiktā, ES atbildes reakcija varētu ietvert arī alumīnija lūžņu eksporta kontroli, kas ASV ir nepieciešama. Taču, kamēr ES demonstrē savu spēku, tā turpina prioritāti piešķirt sarunām.

“Mēs joprojām esam pārliecināti, ka mūsu transatlantiskās attiecības ir pelnījušas sarunu ceļā panāktu risinājumu, kas noved pie atjaunotas stabilitātes un sadarbības,” sacīja Marošs Šefčovičs, pirms paziņoja, ka pirmdienas pēcpusdienā viņam ir plānota telefonsaruna ar ASV kolēģiem.

Sestdien Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja par sākotnējā atbildes pasākuma, kas vērsts pret ASV produktiem 21 miljarda eiro vērtībā, īstenošanas atlikšanu, kas bija apturēta līdz otrdienai.

Pēc tā paša ES diplomāta teiktā, ES vēstnieku sanāksmē sākotnēji tika nolemts to atlikt līdz gada beigām, taču Trampa jaunie paziņojumi ir padarījuši šos pretpasākumus steidzamākus. Tāpēc tie ir atlikti līdz 1. augustam.

Pretpiespiešanas instruments

Neskatoties uz pirmdien dalībvalstu demonstrēto vienotību, diplomāti tomēr labi apzinās, ka radīsies sarežģījumi, tiklīdz tiks panākta vienošanās ar ASV.

“Būsim reāli, mums visiem būs atšķirīgas interpretācijas,” Euronews sacīja kādas dalībvalsts amatpersona, atzīstot, ka pēc vienošanās panākšanas dažas valstis uzstās uz spēcīgu atriebību, bet citas vēlēsies izvairīties no eskalācijas atkarībā no tā, kuru no to stratēģiskajām nozarēm ASV skar visvairāk.

Francija turpina iestāties par stingru nostāju pret ASV, vēloties likt galdā visus ES rīcībā esošos instrumentus, tostarp pretpiespiešanas instrumenta — ES tirdzniecības aizsardzības “kodolieroču iespējas”, kas tika pieņemta 2023. gadā, — izmantošanu.

“Šis spiediens, ko ASV prezidents apzināti ir piemērojis pēdējās dienās un nedēļās, ierobežo mūsu sarunu spējas un tam ir jāliek mums parādīt, ka Eiropa ir spēks,” ierodoties Padomē, sacīja Francijas tirdzniecības ministrs Lorāns Senmartēns.

“Eiropa ir spēks, ja tā zina, kā demonstrēt savu spēju reaģēt,” piebilda Senmartēna.